stiæla

Old Swedish

Alternative forms

Etymology

  • Etymology tree
    Proto-Germanic *stelaną
    Old Norse stela
    Old Swedish stiæla

    Inherited from Old Norse stela, from Proto-Germanic *stelaną.

    Verb

    stiæla

    1. to steal

    Conjugation

    Conjugation of stiæla (strong)
    present past
    infinitive stiæla —
    participle stiælandi, stiælande stulin, stolin
    active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
    iæk stiæl stiæli, stiæle — stal stāli, stāle
    þū stiæl stiæli, stiæle stiæl stalt stāli, stāle
    han stiæl stiæli, stiæle — stal stāli, stāle
    vīr stiælum, stiælom stiælum, stiælom stiælum, stiælom stālum, stālom stālum, stālom
    īr stiælin stiælin stiælin stālin stālin
    þēr stiæla stiælin — stālu, stālo stālin
    mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
    iæk stiæls stiælis, stiæles — stals stālis, stāles
    þū stiæls stiælis, stiæles — stalts stālis, stāles
    han stiæls stiælis, stiæles — stals stālis, stāles
    vīr stiælums, -oms stiælums, stiæloms — stālums, stāloms stālums, stāloms
    īr stiælins stiælins — stālins stālins
    þēr stiælas stiælins — stālus, stālos stālins

    Descendants

    • Swedish: stjäla
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.