nepaklausība
Latvian
Etymology
From nepaklausīgs (“disobedient”) + -ība (noun-forming suffix).
Pronunciation
Noun
nepaklausība f (4th declension)
- disobedience (refusal to obey)
Declension
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative | nepaklausība | — |
| genitive | nepaklausības | — |
| dative | nepaklausībai | — |
| accusative | nepaklausību | — |
| instrumental | nepaklausību | — |
| locative | nepaklausībā | — |
| vocative | nepaklausība | — |