kaimiņš
Latgalian
Etymology
From Proto-Balto-Slavic [Term?], equivalent to cīms (“village”) + -iņš. Cognates include Latvian kaimiņš and Lithuanian kaimynas.
Pronunciation
- IPA(key): [ˈkài̯mʲinʲt͡ʃ]
- Hyphenation: kai‧miņš
Noun
kaimiņš m
- male neighbour
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | kaimiņš | kaimini |
| genitive | kaimiņa | kaimiņu |
| dative | kaimiņam | kaiminim |
| accusative | kaimiņu | kaimiņus |
| instrumental | kaimiņu | kaiminim |
| locative | kaimiņā | kaimiņūs |
| vocative | kaimiņ | kaimini |
Synonyms
Coordinate terms
- kaiminīne (“female neighbour”)
References
- M. Bukšs; J. Placinskis (1973), Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 367
- A. Andronov; L. Leikuma (2008), Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11
Latvian
Noun
kaimiņš m (1st declension, feminine form: kaimiņiene)
Declension
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative | kaimiņš | kaimiņi |
| genitive | kaimiņa | kaimiņu |
| dative | kaimiņam | kaimiņiem |
| accusative | kaimiņu | kaimiņus |
| instrumental | kaimiņu | kaimiņiem |
| locative | kaimiņā | kaimiņos |
| vocative | kaimiņ | kaimiņi |