dzirdīgs

From dzirde (“hearing”) +‎ -īgs.

• Audio:

  (file)

dzirdīgs (definite dzirdīgais, comparative dzirdīgāks, superlative visdzirdīgākais, adverb dzirdīgi)

1. (of people, animals, their ears) hearing (capable of perceiving sounds; not deaf)

   vecais vīrs turējās vēl tīri žirgts: galva gan balta, bet acis gaišas un ausis dzirdīgas ― the old man kept himself quite strong and lively: the head (was) white, but the eyes (were) bright (= good) and the ears (were) hearing (= sharp)

   lūsis bija dzirdīgākais no visiem meža zvēriem ― the lynx was the sharpest of ear (lit. most hearing) of all forest beasts

• kurls
• nedzirdīgs, nedzirdība
• vājdzirdīgs, vājdzirdīgums, vājdzirdība

• dzirde
• dzirdēt