dabīgs

Latvian

Etymology

From daba (“nature”) +‎ -īgs.

Adjective

dabīgs (definite dabīgais, comparative dabīgāks, superlative visdabīgākais, adverb dabīgi)

  1. natural

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dabīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular
(vienskaitlis) 		plural
(daudzskaitlis) 		singular
(vienskaitlis) 		plural
(daudzskaitlis)
nominative dabīgs dabīgi dabīga dabīgas
genitive dabīga dabīgu dabīgas dabīgu
dative dabīgam dabīgiem dabīgai dabīgām
accusative dabīgu dabīgus dabīgu dabīgas
instrumental dabīgu dabīgiem dabīgu dabīgām
locative dabīgā dabīgos dabīgā dabīgās
vocative — — — —
Definite declension (noteiktā galotne) of dabīgs
masculine (vīriešu dzimte) feminine (sieviešu dzimte)
singular
(vienskaitlis) 		plural
(daudzskaitlis) 		singular
(vienskaitlis) 		plural
(daudzskaitlis)
nominative dabīgais dabīgie dabīgā dabīgās
genitive dabīgā dabīgo dabīgās dabīgo
dative dabīgajam dabīgajiem dabīgajai dabīgajām
accusative dabīgo dabīgos dabīgo dabīgās
instrumental dabīgo dabīgajiem dabīgo dabīgajām
locative dabīgajā dabīgajos dabīgajā dabīgajās
vocative dabīgo, dabīgais dabīgie dabīgo, dabīgā dabīgās
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.