brūnīgs

From brūns (“brown”) +‎ -īgs.

• Audio:

  (file)

brūnīgs (definite brūnīgais, comparative brūnīgāks, superlative visbrūnīgākais, adverb brūnīgi)

1. with a tone of brown, brownish

   viršu un griķu medus ir brunīgs ― heather and buckwheat honey is brownish

   pirmo reizi mūžā garšoju cukurniedru cukuru, tāds brūnīgs, salds un dabīgs ― for the first time in my life I am tasting sugarcane sugar, so brownish, sweet and natural

• brūngans
• iebrūns