ساكن

Arabic

Etymology 1

  • Root
    س ك ن (s k n)
    18 terms

    Derived from the active participle of the verb سَكَنَ (sakana, to live, to inhabit).

    Pronunciation

    • IPA(key): /saː.kin/

    Noun

    سَاكِن • (sākinm (plural سُكّان (sukkān) or سَاكِنُونَ (sākinūna), feminine سَاكِنَة (sākina))

    1. inhabitant
    Declension
    Declension of noun سَاكِن (sākin)
    singular masculine feminine
    basic singular triptote singular triptote in ـَة (-a)
    indefinite definite construct indefinite definite construct
    informal سَاكِن
    sākin
    السَّاكِن
    as-sākin
    سَاكِن
    sākin
    سَاكِنَة
    sākina
    السَّاكِنَة
    as-sākina
    سَاكِنَة
    sākinat
    nominative سَاكِنٌ
    sākinun
    السَّاكِنُ
    as-sākinu
    سَاكِنُ
    sākinu
    سَاكِنَةٌ
    sākinatun
    السَّاكِنَةُ
    as-sākinatu
    سَاكِنَةُ
    sākinatu
    accusative سَاكِنًا
    sākinan
    السَّاكِنَ
    as-sākina
    سَاكِنَ
    sākina
    سَاكِنَةً
    sākinatan
    السَّاكِنَةَ
    as-sākinata
    سَاكِنَةَ
    sākinata
    genitive سَاكِنٍ
    sākinin
    السَّاكِنِ
    as-sākini
    سَاكِنِ
    sākini
    سَاكِنَةٍ
    sākinatin
    السَّاكِنَةِ
    as-sākinati
    سَاكِنَةِ
    sākinati
    dual masculine feminine
    indefinite definite construct indefinite definite construct
    informal سَاكِنَيْن
    sākinayn
    السَّاكِنَيْن
    as-sākinayn
    سَاكِنَيْ
    sākinay
    سَاكِنَتَيْن
    sākinatayn
    السَّاكِنَتَيْن
    as-sākinatayn
    سَاكِنَتَيْ
    sākinatay
    nominative سَاكِنَانِ
    sākināni
    السَّاكِنَانِ
    as-sākināni
    سَاكِنَا
    sākinā
    سَاكِنَتَانِ
    sākinatāni
    السَّاكِنَتَانِ
    as-sākinatāni
    سَاكِنَتَا
    sākinatā
    accusative سَاكِنَيْنِ
    sākinayni
    السَّاكِنَيْنِ
    as-sākinayni
    سَاكِنَيْ
    sākinay
    سَاكِنَتَيْنِ
    sākinatayni
    السَّاكِنَتَيْنِ
    as-sākinatayni
    سَاكِنَتَيْ
    sākinatay
    genitive سَاكِنَيْنِ
    sākinayni
    السَّاكِنَيْنِ
    as-sākinayni
    سَاكِنَيْ
    sākinay
    سَاكِنَتَيْنِ
    sākinatayni
    السَّاكِنَتَيْنِ
    as-sākinatayni
    سَاكِنَتَيْ
    sākinatay
    plural masculine feminine
    sound masculine plural‎;
    basic broken plural triptote
    sound feminine plural‎;
    basic broken plural diptote
    indefinite definite construct indefinite definite construct
    informal سَاكِنِين‎; سُكّان
    sākinīn‎; sukkān
    السَّاكِنِين‎; السُّكّان
    as-sākinīn‎; as-sukkān
    سَاكِنِي‎; سُكّان
    sākinī‎; sukkān
    سَاكِنَات‎; سَوَاكِن
    sākināt‎; sawākin
    السَّاكِنَات‎; السَّوَاكِن
    as-sākināt‎; as-sawākin
    سَاكِنَات‎; سَوَاكِن
    sākināt‎; sawākin
    nominative سَاكِنُونَ‎; سُكّانٌ
    sākinūna‎; sukkānun
    السَّاكِنُونَ‎; السُّكّانُ
    as-sākinūna‎; as-sukkānu
    سَاكِنُو‎; سُكّانُ
    sākinū‎; sukkānu
    سَاكِنَاتٌ‎; سَوَاكِنُ
    sākinātun‎; sawākinu
    السَّاكِنَاتُ‎; السَّوَاكِنُ
    as-sākinātu‎; as-sawākinu
    سَاكِنَاتُ‎; سَوَاكِنُ
    sākinātu‎; sawākinu
    accusative سَاكِنِينَ‎; سُكّانًا
    sākinīna‎; sukkānan
    السَّاكِنِينَ‎; السُّكّانَ
    as-sākinīna‎; as-sukkāna
    سَاكِنِي‎; سُكّانَ
    sākinī‎; sukkāna
    سَاكِنَاتٍ‎; سَوَاكِنَ
    sākinātin‎; sawākina
    السَّاكِنَاتِ‎; السَّوَاكِنَ
    as-sākināti‎; as-sawākina
    سَاكِنَاتِ‎; سَوَاكِنَ
    sākināti‎; sawākina
    genitive سَاكِنِينَ‎; سُكّانٍ
    sākinīna‎; sukkānin
    السَّاكِنِينَ‎; السُّكّانِ
    as-sākinīna‎; as-sukkāni
    سَاكِنِي‎; سُكّانِ
    sākinī‎; sukkāni
    سَاكِنَاتٍ‎; سَوَاكِنَ
    sākinātin‎; sawākina
    السَّاكِنَاتِ‎; السَّوَاكِنِ
    as-sākināti‎; as-sawākini
    سَاكِنَاتِ‎; سَوَاكِنِ
    sākināti‎; sawākini

    Adjective

    سَاكِن • (sākin) (feminine سَاكِنَة (sākina), masculine plural سَاكِنُونَ (sākinūna), feminine plural سَاكِنَات (sākināt) or سَوَاكِنُ (sawākinu))

    1. stationary, motionless, still, unmoving
    2. (linguistics) unvowelled
    3. placid
    Antonyms
    Descendants
    • Azerbaijani: sakin
    • Persian: ساکن
    • Ottoman Turkish: ساكن (sâkin)
    • Uzbek: sokin

    Etymology 2

  • Root
    س ك ن (s k n)
    18 terms

    Pronunciation

    • IPA(key): /saː.ka.na/

    Verb

    سَاكَنَ • (sākana) III (non-past يُسَاكِنُ (yusākinu), verbal noun مُسَاكَنَة (musākana))

    1. to live together, to share quarters with (someone)
    Conjugation
    Conjugation of سَاكَنَ (III, sound, full passive, verbal noun مُسَاكَنَة)
    verbal noun
    الْمَصْدَر
    مُسَاكَنَة
    musākana
    active participle
    اِسْم الْفَاعِل
    مُسَاكِن
    musākin
    passive participle
    اِسْم الْمَفْعُول
    مُسَاكَن
    musākan
    active voice
    الْفِعْل الْمَعْلُوم
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m سَاكَنْتُ
    sākantu
    سَاكَنْتَ
    sākanta
    سَاكَنَ
    sākana
    سَاكَنْتُمَا
    sākantumā
    سَاكَنَا
    sākanā
    سَاكَنَّا
    sākannā
    سَاكَنْتُمْ
    sākantum
    سَاكَنُوا
    sākanū
    f سَاكَنْتِ
    sākanti
    سَاكَنَتْ
    sākanat
    سَاكَنَتَا
    sākanatā
    سَاكَنْتُنَّ
    sākantunna
    سَاكَنَّ
    sākanna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُسَاكِنُ
    ʔusākinu
    تُسَاكِنُ
    tusākinu
    يُسَاكِنُ
    yusākinu
    تُسَاكِنَانِ
    tusākināni
    يُسَاكِنَانِ
    yusākināni
    نُسَاكِنُ
    nusākinu
    تُسَاكِنُونَ
    tusākinūna
    يُسَاكِنُونَ
    yusākinūna
    f تُسَاكِنِينَ
    tusākinīna
    تُسَاكِنُ
    tusākinu
    تُسَاكِنَانِ
    tusākināni
    تُسَاكِنَّ
    tusākinna
    يُسَاكِنَّ
    yusākinna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُسَاكِنَ
    ʔusākina
    تُسَاكِنَ
    tusākina
    يُسَاكِنَ
    yusākina
    تُسَاكِنَا
    tusākinā
    يُسَاكِنَا
    yusākinā
    نُسَاكِنَ
    nusākina
    تُسَاكِنُوا
    tusākinū
    يُسَاكِنُوا
    yusākinū
    f تُسَاكِنِي
    tusākinī
    تُسَاكِنَ
    tusākina
    تُسَاكِنَا
    tusākinā
    تُسَاكِنَّ
    tusākinna
    يُسَاكِنَّ
    yusākinna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُسَاكِنْ
    ʔusākin
    تُسَاكِنْ
    tusākin
    يُسَاكِنْ
    yusākin
    تُسَاكِنَا
    tusākinā
    يُسَاكِنَا
    yusākinā
    نُسَاكِنْ
    nusākin
    تُسَاكِنُوا
    tusākinū
    يُسَاكِنُوا
    yusākinū
    f تُسَاكِنِي
    tusākinī
    تُسَاكِنْ
    tusākin
    تُسَاكِنَا
    tusākinā
    تُسَاكِنَّ
    tusākinna
    يُسَاكِنَّ
    yusākinna
    imperative
    الْأَمْر
    m سَاكِنْ
    sākin
    سَاكِنَا
    sākinā
    سَاكِنُوا
    sākinū
    f سَاكِنِي
    sākinī
    سَاكِنَّ
    sākinna
    passive voice
    الْفِعْل الْمَجْهُول
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m سُوكِنْتُ
    sūkintu
    سُوكِنْتَ
    sūkinta
    سُوكِنَ
    sūkina
    سُوكِنْتُمَا
    sūkintumā
    سُوكِنَا
    sūkinā
    سُوكِنَّا
    sūkinnā
    سُوكِنْتُمْ
    sūkintum
    سُوكِنُوا
    sūkinū
    f سُوكِنْتِ
    sūkinti
    سُوكِنَتْ
    sūkinat
    سُوكِنَتَا
    sūkinatā
    سُوكِنْتُنَّ
    sūkintunna
    سُوكِنَّ
    sūkinna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُسَاكَنُ
    ʔusākanu
    تُسَاكَنُ
    tusākanu
    يُسَاكَنُ
    yusākanu
    تُسَاكَنَانِ
    tusākanāni
    يُسَاكَنَانِ
    yusākanāni
    نُسَاكَنُ
    nusākanu
    تُسَاكَنُونَ
    tusākanūna
    يُسَاكَنُونَ
    yusākanūna
    f تُسَاكَنِينَ
    tusākanīna
    تُسَاكَنُ
    tusākanu
    تُسَاكَنَانِ
    tusākanāni
    تُسَاكَنَّ
    tusākanna
    يُسَاكَنَّ
    yusākanna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُسَاكَنَ
    ʔusākana
    تُسَاكَنَ
    tusākana
    يُسَاكَنَ
    yusākana
    تُسَاكَنَا
    tusākanā
    يُسَاكَنَا
    yusākanā
    نُسَاكَنَ
    nusākana
    تُسَاكَنُوا
    tusākanū
    يُسَاكَنُوا
    yusākanū
    f تُسَاكَنِي
    tusākanī
    تُسَاكَنَ
    tusākana
    تُسَاكَنَا
    tusākanā
    تُسَاكَنَّ
    tusākanna
    يُسَاكَنَّ
    yusākanna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُسَاكَنْ
    ʔusākan
    تُسَاكَنْ
    tusākan
    يُسَاكَنْ
    yusākan
    تُسَاكَنَا
    tusākanā
    يُسَاكَنَا
    yusākanā
    نُسَاكَنْ
    nusākan
    تُسَاكَنُوا
    tusākanū
    يُسَاكَنُوا
    yusākanū
    f تُسَاكَنِي
    tusākanī
    تُسَاكَنْ
    tusākan
    تُسَاكَنَا
    tusākanā
    تُسَاكَنَّ
    tusākanna
    يُسَاكَنَّ
    yusākanna

    Ottoman Turkish

    Etymology

    Borrowed from Arabic سَاكِن (sākin, inhabitant; stationary, still).

    Adjective

    ساكن • (sakin)

    1. who lives, dwells, inhabiting
    2. quiet, calm, motionless, stationary
      Synonyms: حضورلو (huzurlu), دولك (dölek)
    3. allayed, alleviated, appeased
    4. (orthography) quiescent, silent

    Noun

    ساكن • (sakin)

    1. inhabitant, resident, dweller

    Derived terms

    Descendants

    Further reading

    South Levantine Arabic

    Root
    س ك ن
    2 terms

    Etymology

    From Arabic سَاكِن (sākin).

    Pronunciation

    • IPA(key): /saː.kin/, [ˈsæː.kɪn]
    • Audio (al-Lidd):(file)

    Participle

    ساكن • (sāken) (feminine ساكنة (sākne), common plural ساكنين (sāknīn))

    1. active participle of سكن (sakan, to reside)

    Noun

    ساكن • (sākenm (plural سكّان (sukkān), feminine ساكنة (sākne))

    1. resident, inhabitant