رأس

See also: راس

Arabic

Root
ر ء س (r ʔ s)
7 terms

Etymology 1.1

  • From Proto-Semitic *raʔš-. Cognate with Akkadian 𒊕 (rēšum) and Biblical Hebrew רֹאשׁ (roʾš).

    Pronunciation

    • IPA(key): /raʔs/

    Noun

    رَأْس • (raʔsm (plural رُؤُوس (ruʔūs) or أَرْؤُس (ʔarʔus))

    1. head
    2. head (enumerator for cattle)
    3. leader, chief, chieftain
    4. tip, top, summit, peak, upper part
    5. vertex, apex
    6. extremity, end
    7. (geography) promontory, headland, cape
    8. main part
    9. beginning
    Declension
    Declension of noun رَأْس (raʔs)
    singular basic singular triptote
    indefinite definite construct
    informal رَأْس
    raʔs
    الرَّأْس
    ar-raʔs
    رَأْس
    raʔs
    nominative رَأْسٌ
    raʔsun
    الرَّأْسُ
    ar-raʔsu
    رَأْسُ
    raʔsu
    accusative رَأْسًا
    raʔsan
    الرَّأْسَ
    ar-raʔsa
    رَأْسَ
    raʔsa
    genitive رَأْسٍ
    raʔsin
    الرَّأْسِ
    ar-raʔsi
    رَأْسِ
    raʔsi
    dual indefinite definite construct
    informal رَأْسَيْن
    raʔsayn
    الرَّأْسَيْن
    ar-raʔsayn
    رَأْسَيْ
    raʔsay
    nominative رَأْسَانِ
    raʔsāni
    الرَّأْسَانِ
    ar-raʔsāni
    رَأْسَا
    raʔsā
    accusative رَأْسَيْنِ
    raʔsayni
    الرَّأْسَيْنِ
    ar-raʔsayni
    رَأْسَيْ
    raʔsay
    genitive رَأْسَيْنِ
    raʔsayni
    الرَّأْسَيْنِ
    ar-raʔsayni
    رَأْسَيْ
    raʔsay
    plural basic broken plural triptote
    indefinite definite construct
    informal رُؤُوس‎; أَرْؤُس
    ruʔūs‎; ʔarʔus
    الرُّؤُوس‎; الْأَرْؤُس
    ar-ruʔūs‎; al-ʔarʔus
    رُؤُوس‎; أَرْؤُس
    ruʔūs‎; ʔarʔus
    nominative رُؤُوسٌ‎; أَرْؤُسٌ
    ruʔūsun‎; ʔarʔusun
    الرُّؤُوسُ‎; الْأَرْؤُسُ
    ar-ruʔūsu‎; al-ʔarʔusu
    رُؤُوسُ‎; أَرْؤُسُ
    ruʔūsu‎; ʔarʔusu
    accusative رُؤُوسًا‎; أَرْؤُسًا
    ruʔūsan‎; ʔarʔusan
    الرُّؤُوسَ‎; الْأَرْؤُسَ
    ar-ruʔūsa‎; al-ʔarʔusa
    رُؤُوسَ‎; أَرْؤُسَ
    ruʔūsa‎; ʔarʔusa
    genitive رُؤُوسٍ‎; أَرْؤُسٍ
    ruʔūsin‎; ʔarʔusin
    الرُّؤُوسِ‎; الْأَرْؤُسِ
    ar-ruʔūsi‎; al-ʔarʔusi
    رُؤُوسِ‎; أَرْؤُسِ
    ruʔūsi‎; ʔarʔusi
    Descendants
    • Egyptian Arabic: راس (rās)
    • Gulf Arabic: راس (rās)
    • Maltese: ras
    • Moroccan Arabic: راس (rās)
    • Punjabi: ਰਾਸ (rās)
    • Swahili: rasi
    • Ottoman Turkish: رأس (re's)

    Etymology 1.2

    Pronunciation

    • IPA(key): /ra.ʔa.sa/

    Verb

    رَأَسَ • (raʔasa) I (non-past يَرْأَسُ (yarʔasu), verbal noun رِئَاسَة (riʔāsa) or رَأْس (raʔs) or رِيَاسَة (riyāsa) or رَآسَة (raʔāsa))

    1. to be at the head, to be chairman, to chair, to be in charge, to preside
      • 1377, Ibn Khaldun, مقدمة ابن خلدون:
        وَمِنْهُ ٱدِّعَاءُ أَوْلَادِ رَبَابٍ الْمَعْرُوفِينَ بِٱلْحِجَازِيِّينَ مِنْ بَنِي عَامِرٍ أَحَدِ شُعُوبِ زُغْبَةَ أَنَّهُمْ مِنْ بَنِي سُلَيْمٍ ثُمَّ مِنَ الشَّرِيدِ مِنْهُمْ، لَحِقَ جَدُّهُمْ بِبَنِي عَامِرٍ نَجَّارًا يَصْنَعُ الْحِرْجَانَ وَٱخْتَلَطَ بِهِمْ وَٱلْتَحَمَ بِنَسَبِهِمْ حَتَّى رَأَسَ عَلَيْهِمْ.
        waminhu ddiʕāʔu ʔawlādi rabābin al-maʕrūfīna bi-l-ḥijāziyyīna min banī ʕāmirin ʔaḥadi šuʕūbi zuḡbata ʔannahum min banī sulaymin ṯumma mina š-šarīdi minhum, laḥiqa jadduhum bibanī ʕāmirin najjāran yaṣnaʕu l-ḥirjāna waḵtalaṭa bihim wal-taḥama binasabihim ḥattā raʔasa ʕalayhim.
        The Awlad Rabab, who are known as the Hijazis and who belong to the Banu 'Amir, one of the branches of the Zughbah, claim that they belong to the Banu Sulaym and, in particular, to the Sharid, a branch of the Bani Sulaym. Their ancestor is said to have joined the Banu 'Amir as a carpenter who made biers. He mixed with them and developed a close contact with them. Finally, he became their leader.
        Translated by Franz Rosenthal
    2. to head, to lead, to direct, to manage, to run
    Conjugation
    Conjugation of رَأَسَ (I, sound, a ~ a, full passive, verbal nouns رِئَاسَة, رَأْس, رِيَاسَة, رَآسَة)
    verbal noun
    الْمَصْدَر
    رِئَاسَة, رَأْس, رِيَاسَة, رَآسَة
    riʔāsa, raʔs, riyāsa, raʔāsa
    active participle
    اِسْم الْفَاعِل
    رَائِس
    rāʔis
    passive participle
    اِسْم الْمَفْعُول
    مَرْؤُوس
    marʔūs
    active voice
    الْفِعْل الْمَعْلُوم
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m رَأَسْتُ
    raʔastu
    رَأَسْتَ
    raʔasta
    رَأَسَ
    raʔasa
    رَأَسْتُمَا
    raʔastumā
    رَأَسَا
    raʔasā
    رَأَسْنَا
    raʔasnā
    رَأَسْتُمْ
    raʔastum
    رَأَسُوا
    raʔasū
    f رَأَسْتِ
    raʔasti
    رَأَسَتْ
    raʔasat
    رَأَسَتَا
    raʔasatā
    رَأَسْتُنَّ
    raʔastunna
    رَأَسْنَ
    raʔasna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أَرْأَسُ
    ʔarʔasu
    تَرْأَسُ
    tarʔasu
    يَرْأَسُ
    yarʔasu
    تَرْأَسَانِ
    tarʔasāni
    يَرْأَسَانِ
    yarʔasāni
    نَرْأَسُ
    narʔasu
    تَرْأَسُونَ
    tarʔasūna
    يَرْأَسُونَ
    yarʔasūna
    f تَرْأَسِينَ
    tarʔasīna
    تَرْأَسُ
    tarʔasu
    تَرْأَسَانِ
    tarʔasāni
    تَرْأَسْنَ
    tarʔasna
    يَرْأَسْنَ
    yarʔasna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أَرْأَسَ
    ʔarʔasa
    تَرْأَسَ
    tarʔasa
    يَرْأَسَ
    yarʔasa
    تَرْأَسَا
    tarʔasā
    يَرْأَسَا
    yarʔasā
    نَرْأَسَ
    narʔasa
    تَرْأَسُوا
    tarʔasū
    يَرْأَسُوا
    yarʔasū
    f تَرْأَسِي
    tarʔasī
    تَرْأَسَ
    tarʔasa
    تَرْأَسَا
    tarʔasā
    تَرْأَسْنَ
    tarʔasna
    يَرْأَسْنَ
    yarʔasna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أَرْأَسْ
    ʔarʔas
    تَرْأَسْ
    tarʔas
    يَرْأَسْ
    yarʔas
    تَرْأَسَا
    tarʔasā
    يَرْأَسَا
    yarʔasā
    نَرْأَسْ
    narʔas
    تَرْأَسُوا
    tarʔasū
    يَرْأَسُوا
    yarʔasū
    f تَرْأَسِي
    tarʔasī
    تَرْأَسْ
    tarʔas
    تَرْأَسَا
    tarʔasā
    تَرْأَسْنَ
    tarʔasna
    يَرْأَسْنَ
    yarʔasna
    imperative
    الْأَمْر
    m اِرْأَسْ
    irʔas
    اِرْأَسَا
    irʔasā
    اِرْأَسُوا
    irʔasū
    f اِرْأَسِي
    irʔasī
    اِرْأَسْنَ
    irʔasna
    passive voice
    الْفِعْل الْمَجْهُول
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m رُئِسْتُ
    ruʔistu
    رُئِسْتَ
    ruʔista
    رُئِسَ
    ruʔisa
    رُئِسْتُمَا
    ruʔistumā
    رُئِسَا
    ruʔisā
    رُئِسْنَا
    ruʔisnā
    رُئِسْتُمْ
    ruʔistum
    رُئِسُوا
    ruʔisū
    f رُئِسْتِ
    ruʔisti
    رُئِسَتْ
    ruʔisat
    رُئِسَتَا
    ruʔisatā
    رُئِسْتُنَّ
    ruʔistunna
    رُئِسْنَ
    ruʔisna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُرْأَسُ
    ʔurʔasu
    تُرْأَسُ
    turʔasu
    يُرْأَسُ
    yurʔasu
    تُرْأَسَانِ
    turʔasāni
    يُرْأَسَانِ
    yurʔasāni
    نُرْأَسُ
    nurʔasu
    تُرْأَسُونَ
    turʔasūna
    يُرْأَسُونَ
    yurʔasūna
    f تُرْأَسِينَ
    turʔasīna
    تُرْأَسُ
    turʔasu
    تُرْأَسَانِ
    turʔasāni
    تُرْأَسْنَ
    turʔasna
    يُرْأَسْنَ
    yurʔasna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُرْأَسَ
    ʔurʔasa
    تُرْأَسَ
    turʔasa
    يُرْأَسَ
    yurʔasa
    تُرْأَسَا
    turʔasā
    يُرْأَسَا
    yurʔasā
    نُرْأَسَ
    nurʔasa
    تُرْأَسُوا
    turʔasū
    يُرْأَسُوا
    yurʔasū
    f تُرْأَسِي
    turʔasī
    تُرْأَسَ
    turʔasa
    تُرْأَسَا
    turʔasā
    تُرْأَسْنَ
    turʔasna
    يُرْأَسْنَ
    yurʔasna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُرْأَسْ
    ʔurʔas
    تُرْأَسْ
    turʔas
    يُرْأَسْ
    yurʔas
    تُرْأَسَا
    turʔasā
    يُرْأَسَا
    yurʔasā
    نُرْأَسْ
    nurʔas
    تُرْأَسُوا
    turʔasū
    يُرْأَسُوا
    yurʔasū
    f تُرْأَسِي
    turʔasī
    تُرْأَسْ
    turʔas
    تُرْأَسَا
    turʔasā
    تُرْأَسْنَ
    turʔasna
    يُرْأَسْنَ
    yurʔasna

    Etymology 1.3

    Pronunciation

    • IPA(key): /raʔ.ʔa.sa/

    Verb

    رَأَّسَ • (raʔʔasa) II (non-past يُرَئِّسُ (yuraʔʔisu), verbal noun تَرْئِيس (tarʔīs))

    1. to appoint as the leader, to make the leader, director, chairman or president
    Conjugation
    Conjugation of رَأَّسَ (II, sound, full passive, verbal noun تَرْئِيس)
    verbal noun
    الْمَصْدَر
    تَرْئِيس
    tarʔīs
    active participle
    اِسْم الْفَاعِل
    مُرَئِّس
    muraʔʔis
    passive participle
    اِسْم الْمَفْعُول
    مُرَأَّس
    muraʔʔas
    active voice
    الْفِعْل الْمَعْلُوم
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m رَأَّسْتُ
    raʔʔastu
    رَأَّسْتَ
    raʔʔasta
    رَأَّسَ
    raʔʔasa
    رَأَّسْتُمَا
    raʔʔastumā
    رَأَّسَا
    raʔʔasā
    رَأَّسْنَا
    raʔʔasnā
    رَأَّسْتُمْ
    raʔʔastum
    رَأَّسُوا
    raʔʔasū
    f رَأَّسْتِ
    raʔʔasti
    رَأَّسَتْ
    raʔʔasat
    رَأَّسَتَا
    raʔʔasatā
    رَأَّسْتُنَّ
    raʔʔastunna
    رَأَّسْنَ
    raʔʔasna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُرَئِّسُ
    ʔuraʔʔisu
    تُرَئِّسُ
    turaʔʔisu
    يُرَئِّسُ
    yuraʔʔisu
    تُرَئِّسَانِ
    turaʔʔisāni
    يُرَئِّسَانِ
    yuraʔʔisāni
    نُرَئِّسُ
    nuraʔʔisu
    تُرَئِّسُونَ
    turaʔʔisūna
    يُرَئِّسُونَ
    yuraʔʔisūna
    f تُرَئِّسِينَ
    turaʔʔisīna
    تُرَئِّسُ
    turaʔʔisu
    تُرَئِّسَانِ
    turaʔʔisāni
    تُرَئِّسْنَ
    turaʔʔisna
    يُرَئِّسْنَ
    yuraʔʔisna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُرَئِّسَ
    ʔuraʔʔisa
    تُرَئِّسَ
    turaʔʔisa
    يُرَئِّسَ
    yuraʔʔisa
    تُرَئِّسَا
    turaʔʔisā
    يُرَئِّسَا
    yuraʔʔisā
    نُرَئِّسَ
    nuraʔʔisa
    تُرَئِّسُوا
    turaʔʔisū
    يُرَئِّسُوا
    yuraʔʔisū
    f تُرَئِّسِي
    turaʔʔisī
    تُرَئِّسَ
    turaʔʔisa
    تُرَئِّسَا
    turaʔʔisā
    تُرَئِّسْنَ
    turaʔʔisna
    يُرَئِّسْنَ
    yuraʔʔisna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُرَئِّسْ
    ʔuraʔʔis
    تُرَئِّسْ
    turaʔʔis
    يُرَئِّسْ
    yuraʔʔis
    تُرَئِّسَا
    turaʔʔisā
    يُرَئِّسَا
    yuraʔʔisā
    نُرَئِّسْ
    nuraʔʔis
    تُرَئِّسُوا
    turaʔʔisū
    يُرَئِّسُوا
    yuraʔʔisū
    f تُرَئِّسِي
    turaʔʔisī
    تُرَئِّسْ
    turaʔʔis
    تُرَئِّسَا
    turaʔʔisā
    تُرَئِّسْنَ
    turaʔʔisna
    يُرَئِّسْنَ
    yuraʔʔisna
    imperative
    الْأَمْر
    m رَئِّسْ
    raʔʔis
    رَئِّسَا
    raʔʔisā
    رَئِّسُوا
    raʔʔisū
    f رَئِّسِي
    raʔʔisī
    رَئِّسْنَ
    raʔʔisna
    passive voice
    الْفِعْل الْمَجْهُول
    singular
    الْمُفْرَد
    dual
    الْمُثَنَّى
    plural
    الْجَمْع
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    1st person
    الْمُتَكَلِّم
    2nd person
    الْمُخَاطَب
    3rd person
    الْغَائِب
    past (perfect) indicative
    الْمَاضِي
    m رُئِّسْتُ
    ruʔʔistu
    رُئِّسْتَ
    ruʔʔista
    رُئِّسَ
    ruʔʔisa
    رُئِّسْتُمَا
    ruʔʔistumā
    رُئِّسَا
    ruʔʔisā
    رُئِّسْنَا
    ruʔʔisnā
    رُئِّسْتُمْ
    ruʔʔistum
    رُئِّسُوا
    ruʔʔisū
    f رُئِّسْتِ
    ruʔʔisti
    رُئِّسَتْ
    ruʔʔisat
    رُئِّسَتَا
    ruʔʔisatā
    رُئِّسْتُنَّ
    ruʔʔistunna
    رُئِّسْنَ
    ruʔʔisna
    non-past (imperfect) indicative
    الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
    m أُرَأَّسُ
    ʔuraʔʔasu
    تُرَأَّسُ
    turaʔʔasu
    يُرَأَّسُ
    yuraʔʔasu
    تُرَأَّسَانِ
    turaʔʔasāni
    يُرَأَّسَانِ
    yuraʔʔasāni
    نُرَأَّسُ
    nuraʔʔasu
    تُرَأَّسُونَ
    turaʔʔasūna
    يُرَأَّسُونَ
    yuraʔʔasūna
    f تُرَأَّسِينَ
    turaʔʔasīna
    تُرَأَّسُ
    turaʔʔasu
    تُرَأَّسَانِ
    turaʔʔasāni
    تُرَأَّسْنَ
    turaʔʔasna
    يُرَأَّسْنَ
    yuraʔʔasna
    subjunctive
    الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
    m أُرَأَّسَ
    ʔuraʔʔasa
    تُرَأَّسَ
    turaʔʔasa
    يُرَأَّسَ
    yuraʔʔasa
    تُرَأَّسَا
    turaʔʔasā
    يُرَأَّسَا
    yuraʔʔasā
    نُرَأَّسَ
    nuraʔʔasa
    تُرَأَّسُوا
    turaʔʔasū
    يُرَأَّسُوا
    yuraʔʔasū
    f تُرَأَّسِي
    turaʔʔasī
    تُرَأَّسَ
    turaʔʔasa
    تُرَأَّسَا
    turaʔʔasā
    تُرَأَّسْنَ
    turaʔʔasna
    يُرَأَّسْنَ
    yuraʔʔasna
    jussive
    الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
    m أُرَأَّسْ
    ʔuraʔʔas
    تُرَأَّسْ
    turaʔʔas
    يُرَأَّسْ
    yuraʔʔas
    تُرَأَّسَا
    turaʔʔasā
    يُرَأَّسَا
    yuraʔʔasā
    نُرَأَّسْ
    nuraʔʔas
    تُرَأَّسُوا
    turaʔʔasū
    يُرَأَّسُوا
    yuraʔʔasū
    f تُرَأَّسِي
    turaʔʔasī
    تُرَأَّسْ
    turaʔʔas
    تُرَأَّسَا
    turaʔʔasā
    تُرَأَّسْنَ
    turaʔʔasna
    يُرَأَّسْنَ
    yuraʔʔasna

    References

    • Wehr, Hans (1979), “رءس”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, →ISBN

    Persian

    Alternative forms

    Etymology

  • Borrowed from Arabic رَأْس (raʔs), from Proto-Semitic *raʔš-.

    Pronunciation

     

    Readings
    Classical reading? ra's
    Dari reading? ra's
    Iranian reading? ra's
    Tajik reading? ra's

    Classifier

    رأس • (ra's) (Tajik spelling раъс)

    1. classifier for counting animals: head

    Noun

    رأس • (ra's) (plural رؤوس (ru'ūs / ro'us), or رأس‌ها (ra's-hā / ra's-hâ), Tajik spelling раъс)

    1. the head or foremost position:
      1. summit
      2. end, extremity
      3. top, vertex
    2. (dated) chief, head, leader
      Synonym: رئیس (ra'īs / ra'is)
    3. (anatomy, archaic) head (body part of an animal)
      Synonym: (more common) سر (sar)
    Persian terms derived from the Arabic root ر ء س (0 c, 3 e)

    Further reading