detendo

Galician

Verb

detendo

  1. gerund of deter

Latin

Etymology

From dē- +‎ tendō (“stretch, extend”).

Pronunciation

Verb

dētendō (present infinitive dētendere, perfect active dētendī, supine dētēnsum); third conjugation

  1. to loosen, to relax (rare)
  2. to strike the tents (military)
    • 60 BCE – 50 BCE, Julius Caesar, Civil War 3.85:
      His constitutis rebus signo iam profectionis dato tabernaculisque detensis...
      He had decided accordingly and given the order for departure, and the tents had been taken down.

Conjugation

   Conjugation of dētendō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētendō dētendis dētendit dētendimus dētenditis dētendunt
imperfect dētendēbam dētendēbās dētendēbat dētendēbāmus dētendēbātis dētendēbant
future dētendam dētendēs dētendet dētendēmus dētendētis dētendent
perfect dētendī dētendistī dētendit dētendimus dētendistis dētendērunt,
dētendēre
pluperfect dētenderam dētenderās dētenderat dētenderāmus dētenderātis dētenderant
future perfect dētenderō dētenderis dētenderit dētenderimus dētenderitis dētenderint
passive present dētendor dētenderis,
dētendere 		dētenditur dētendimur dētendiminī dētenduntur
imperfect dētendēbar dētendēbāris,
dētendēbāre 		dētendēbātur dētendēbāmur dētendēbāminī dētendēbantur
future dētendar dētendēris,
dētendēre 		dētendētur dētendēmur dētendēminī dētendentur
perfect dētēnsus + present active indicative of sum
pluperfect dētēnsus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētēnsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētendam dētendās dētendat dētendāmus dētendātis dētendant
imperfect dētenderem dētenderēs dētenderet dētenderēmus dētenderētis dētenderent
perfect dētenderim dētenderīs dētenderit dētenderīmus dētenderītis dētenderint
pluperfect dētendissem dētendissēs dētendisset dētendissēmus dētendissētis dētendissent
passive present dētendar dētendāris,
dētendāre 		dētendātur dētendāmur dētendāminī dētendantur
imperfect dētenderer dētenderēris,
dētenderēre 		dētenderētur dētenderēmur dētenderēminī dētenderentur
perfect dētēnsus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dētende — — dētendite —
future — dētenditō dētenditō — dētenditōte dētenduntō
passive present — dētendere — — dētendiminī —
future — dētenditor dētenditor — — dētenduntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present dētendere dētendī dētendēns —
future dētēnsūrum esse dētēnsum īrī dētēnsūrus dētendendus,
dētendundus
perfect dētendisse dētēnsum esse — dētēnsus
future perfect — dētēnsum fore — —
perfect potential dētēnsūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dētendendī dētendendō dētendendum dētendendō dētēnsum dētēnsū

Descendants

  • French: détendre

Portuguese

Verb

detendo

  1. gerund of deter
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.