contravenio

Latin

Etymology

From contrā- (“against”) +‎ veniō (“come”).

Pronunciation

Verb

contrāveniō (present infinitive contrāvenīre, perfect active contrāvēnī, supine contrāventum); fourth conjugation

  1. to oppose

Conjugation

   Conjugation of contrāveniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present contrāveniō contrāvenīs contrāvenit contrāvenīmus contrāvenītis contrāveniunt
imperfect contrāveniēbam contrāveniēbās contrāveniēbat contrāveniēbāmus contrāveniēbātis contrāveniēbant
future contrāveniam contrāveniēs contrāveniet contrāveniēmus contrāveniētis contrāvenient
perfect contrāvēnī contrāvēnistī contrāvēnit contrāvēnimus contrāvēnistis contrāvēnērunt,
contrāvēnēre
pluperfect contrāvēneram contrāvēnerās contrāvēnerat contrāvēnerāmus contrāvēnerātis contrāvēnerant
future perfect contrāvēnerō contrāvēneris contrāvēnerit contrāvēnerimus contrāvēneritis contrāvēnerint
passive present contrāvenior contrāvenīris,
contrāvenīre 		contrāvenītur contrāvenīmur contrāvenīminī contrāveniuntur
imperfect contrāveniēbar contrāveniēbāris,
contrāveniēbāre 		contrāveniēbātur contrāveniēbāmur contrāveniēbāminī contrāveniēbantur
future contrāveniar contrāveniēris,
contrāveniēre 		contrāveniētur contrāveniēmur contrāveniēminī contrāvenientur
perfect contrāventus + present active indicative of sum
pluperfect contrāventus + imperfect active indicative of sum
future perfect contrāventus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present contrāveniam contrāveniās contrāveniat contrāveniāmus contrāveniātis contrāveniant
imperfect contrāvenīrem contrāvenīrēs contrāvenīret contrāvenīrēmus contrāvenīrētis contrāvenīrent
perfect contrāvēnerim contrāvēnerīs contrāvēnerit contrāvēnerīmus contrāvēnerītis contrāvēnerint
pluperfect contrāvēnissem contrāvēnissēs contrāvēnisset contrāvēnissēmus contrāvēnissētis contrāvēnissent
passive present contrāveniar contrāveniāris,
contrāveniāre 		contrāveniātur contrāveniāmur contrāveniāminī contrāveniantur
imperfect contrāvenīrer contrāvenīrēris,
contrāvenīrēre 		contrāvenīrētur contrāvenīrēmur contrāvenīrēminī contrāvenīrentur
perfect contrāventus + present active subjunctive of sum
pluperfect contrāventus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — contrāvenī — — contrāvenīte —
future — contrāvenītō contrāvenītō — contrāvenītōte contrāveniuntō
passive present — contrāvenīre — — contrāvenīminī —
future — contrāvenītor contrāvenītor — — contrāveniuntor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present contrāvenīre contrāvenīrī contrāveniēns —
future contrāventūrum esse contrāventum īrī contrāventūrus contrāveniendus,
contrāveniundus
perfect contrāvēnisse contrāventum esse — contrāventus
future perfect — contrāventum fore — —
perfect potential contrāventūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
contrāveniendī contrāveniendō contrāveniendum contrāveniendō contrāventum contrāventū

Descendants

  • Catalan: contravenir
  • English: contravene
  • French: contrevenir
  • Portuguese: contravir
  • Romanian: contraveni
  • Spanish: contravenir

References

  • “contravenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “contravenio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.